Plakāti Rīgas ielās aicina sākt veidot Latvijas modernās mākslas muzeju

Pēc fonda “Mākslai vajag telpu” iniciatīvas Rīgas pilsētvidē izvietoti plakāti ar Latvijas mākslas dižgaru darbiem, kuriem ir nenovērtējama nozīme Latvijas kultūras vēsturē, bet joprojām nav pastāvīgas ekspozīcijas vietas nevienā Latvijas muzejā.

Fonda “Mākslai vajag telpu” mērķis ir panākt Latvijas modernās mākslas muzeja izveidi Rīgā, lai vienkopus un pastāvīgi izstādītu mākslas darbus, kas tapuši no 1945. līdz 1991. gadam, un radītu pilnvērtīgu priekšstatu par Latvijas mākslas mantojumu.

Ar šo akciju fonds aicina līdz 2018. gadam sākt veidot Latvijas modernās mākslas muzeju, lai nākamajām paaudzēm nodotu pilnvērtīgu priekšstatu par Latvijas mākslas mantojumu un godam nosvinētu Latvijas simtgades svinības, pieminot arī tos gandrīz 50 gadus, kas joprojām veido Latvijas mūsdienu kultūras telpu.

Mākslai piemīt spēja apsteigt laiku, izteikt sabiedrības ilgas un pārdzīvojumus, kā arī nākotnes horizontā iezīmēt drosmīgas idejas, kas nereti kalpo par būtisku pārmaiņu sākumu. Padomju gados mākslai Latvijā bija īpaši nozīmīga loma — tā iedvesa cerību, kuras pietrūka ikdienā. Māksla bija miermīlīgs pretestības veids, kas ar zemtekstu palīdzību ļāva kritizēt valdošo ideoloģiju un paust to, ko citādi noklusēja.

Džemma Skulme, Boriss Bērziņš, Ilmārs Blumbergs, Auseklis Baušķenieks, Jānis Pauļuks, Ojārs Ābols, Rita Valnere, Eduards Kalniņš, Biruta Baumane, Edgars Iltners, Indulis Zariņš, Leonīds Āriņš, Juris Dimiters, Miervaldis Polis, Maija Tabaka, Rūdolfs Pinnis un Bruno Vasiļevskis ir tikai daži no meistariem, kuru darbi ir neatņemama mūsdienu Latvijas identitātes daļa. Tie ir līdzvērtīgi slavenākajiem 20. gadsimta glezniecības paraugiem citviet pasaulē. Pašlaik šis daudzslāņainais un Latvijai tik nozīmīgais periods glezniecībā, grafikā, fotogrāfijā un tēlniecībā parādās tikai epizodiski atsevišķās izstādēs, bet muzejos tam nav pastāvīgas vietas.

Modernās mākslas muzejs būs telpa, kur ieraudzīt šodienu, kad tā vēl bija šķietami nesasniedzama nākotne. Telpa, kur pieredzēt Latvijas mākslas vēsturi kā nepārtrauktu veselumu.