Fonda ‘’Mākslai vajag telpu’’ Atskates pasākums

2016. gadā fonds Mākslai vajag telpu ir realizējis vairākus kultūrtelpā nozīmīgus projektus, turpinot strādāt ar pagājušā gadsimta mākslas mantojumu un laikmetīgās mākslas procesiem.
Sadarbībā ar fondu veidotas vairākas Džemmas Skulmes personālizstādes, tajā skaitā izstāde Dialogi Jelgavā un izstāde Krāsas garša Mākslas stacijā Dubulti, kas šobrīd apskatāma Cēsu Izstāžu namā. Aktualizējot vietas trūkumu pēckara mākslas eksponēšanai, pilsētvidē izstādīti plakāti, kas aicina sākt veidot Latvijas modernās mākslas muzeju. Savukārt sadarbībā ar Radio SWH tika izveidota rubrika Radio mākslas muzejs, ar kuras palīdzību klausītāji tiek informēti par dažādām ar mākslu saistītām norisēm un personībām. Kopā ar Latvijas Mākslas akadēmiju tika veidots raidījums Uzlecošā zvaigzne mākslā un ikgadējā LMA modes skate, kas šogad norisinājās MVT Vasaras mājas teritorijā.
Par būtiskāko fonda projektu uzskatāma izstāžu sērija Blumbergs. Bezgalība, kas norisinājās MVT Vasaras mājā, strādājot ar mākslu tieši interpretāciju jomā, un akcentējot nepieciešamību mūsdienu mākslu interpretēt plašāk un kontekstā ar to, kas ir bijis. Projektā piedalījās mākslinieki Miķelis Fišers, Ansis Starks, Gints Gabrāns, Voldemārs Johansons, Sabīne Vernere un Andrejs Strokins, savukārt izstāžu kuratore bija Inga Šteimane.
2017.gadā fonda svarīgākie uzdevumi ir veicināt profesionālās mākslas un jaunrades procesu attīstību, izpēti un interpretēšanu, vecināt šī laika spēcīgāko un topošo mākslinieku iesaistīšanos zīmīgos vizuālās mākslas projektos Latvijā, kā arī popularizēt pēckara un mūsdienu latviešu māksliniekus plašākai sabiedrībai.
Vienlaikus fonds apņemas pētīt un meklēt jaunos talantus, rūpēties par jaunās mākslinieku paaudzes aktīvo iesaistīšanu mākslas norisēs, veicināt viņu karjeru, rūpīgi dokumentēt un sabiedrībai atspoguļot laikmetīgās mākslas procesu norisi, kā arī piedāvāt pārdomātas un strukturētas darba prakses iespējas, kā arī projekta īstenošanā iesaistīt jaunos mākslas un kultūras jomas profesionāļus.
Fonds «Mākslai vajag telpu» arī šogad vērs vaļā Vasaras mājas durvis, kas ir unikāls projekts, kas piedāvā modeli tam, kā var strādāt ar mākslu tieši interpretāciju jomā, un akcentē nepieciešamību mūsdienu mākslu interpretēt plašāk un kontekstā ar to, kas ir bijis. Tā tiek iegūts tas, pēc kā ilgojamies – piesātināta kultūrtelpa.
Jau piektdien, 13.janvārī, plkst.18 mākslas stacijā Dubulti tiks atklāta sešu mākslinieku kopizstāde #Blumbergs. Bezgalība, kas veltīta izcilajam latviešu māksliniekam Ilmāram Blumbergam un tapusi pateicoties fondam Mākslai vajag telpu. Izstādē vienviet būs iespējams aplūkot sešu kultūrtelpā novērtētu mākslinieku daiļdarbus, tiks prezentēts fonda Vasaras mājas katalogs, kā arī kādam no māksliniekiem pasniegs Latvijas bankas balvu.
Fonda Mākslai vajag telpu mērķis ir panākt Latvijas modernās mākslas muzeja izveidi Rīgā, lai vienkopus un pastāvīgi izstādītu mākslas darbus, kas tapuši no 1945. līdz 1991. gadam.
Muzeja pamatfunkcijas būs veicināt Latvijas mākslas procesu aktivitāti, valsts konkurētspējas, nācijas identitātes stiprināšanu, tūrisma industrijas un mākslas izglītības attīstību, kā arī integrētas kultūras telpas izveidošanu Rīgā kā Baltijas kultūras galvaspilsētā. Iniciatīvas sācēji uzskata, ka pēckara un mūsdienu mākslas muzeja izveidošana ir valsts prestiža jautājums, viens no valsts identitātes simboliem, kas liecina par nācijas kultūras pašapziņas līmeni.
Muzeja nepieciešamību komentē māksliniece Džemma Skulme: ‘Mums jācīnās un jāpanāk, ka pēckara mākslas muzejs iegūst telpas! Šī cīņa būtu veicama kopā ar Kultūras ministriju un kopā ar pilsētu. Mums jāpanāk, lai to mākslas turpinājumu, kas radīja to, ko saucam par laikmetīgo mākslu, mēs varam parādīt savā pilnībā.’
Savukārt fonda valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns atzīst:’ Ir pagājuši 3 gadi kopš fonds Mākslai vajag telpu ir sācis aktīvu darbību. Mūsu vīzija ir skaidra: pēckara mākslas muzejam ir jābūt. Un arī par vietu mums ir skaidrs: tā ir Kaļķu iela 1. Vēljoprojām publiskajā telpā tiek jaukti muzeji, tiek jauktas vietas., bet es domāju, kā piliens skalda akmeni, tā arī mēs ar savu darbību iemācīsim atšķirt, kas ir pēckara muzejs, un kas ir laikmetīgās mākslas muzejs. Vajadzīgi ir abi!